Esat sveicināti Islandes Ģenerālkonsulāta mājas lapā!
Šeit Jūs atradīsiet bagātīgu informāciju par Islandi un Islandes dabu, tās vēsturi un cilvēkiem, kultūru, ceļojumu un atpūtas iespējām, Islandes ekonomiku, kā arī attēlu galeriju un saites uz citām ar Islandi saistītām mājas lapām.
Lai sāktu Jūsu ceļojumu, lūdzu, izvēlieties kādu no augstāk dotajām sadaļām.
Islandes ģeogrāfija Vulkāni Enerģija Ledāji Dzīvnieki un putni Zirgi  
Dzīvnieki un putni

Zemē dzīvojošie zīdītāji
Kad Islande 9. gs. tika apdzīvota, zemē nedzīvoja citi zīdītāji kā polārlapsa. Lapsas joprojām ir izplatītas un regulāri nodara postījumus aitu bariem. Līdz ar cilvēku uz salu pārcēlās žurkas un peles. 18. gs. beigās no Norvēģijas tika ievesti ziemeļbrieži, kuru pēcteči šodien dzīvo brīvē Austrumislandes augstienē. 1930. gados sāka audzēt ūdeles, tās izkļuva brīvībā un savairojās. Ūdeles nodara lielus postījumus putniem un iekšzemes ūdeņu zivīm.
Jūras zīdītāji
Islandes ūdeņos peld pavisam 17 vaļu sugu pārstāvji un daudzu sugu roņi. Līdz 1986. gadam vaļi tika zvejoti lielos daudzumos. Šodien sugām izmiršana vairs nedraud. Roņus medī viņu kažoka dēļ speciāli noteiktos medību laikos.

Mājdzīvnieki
Vispazīstamākie mājas dzīvnieki ir liellopi, aitas (vairāk nekā 500 000) un zirgi (apm. 80 000). Bez tiem uz laukiem ir arī govis, cūkas, kazas, kaķi, suņi, pīles, vistas, tītari un baloži.

Putni
Islandes faunas galvenie pārstāvji ir putni, kuru sugas ir vairāk nekā 300. No tiem 73 sugas ligzdo regulāri Islandē, 6 izmanto salu kā atpūtas vietu pārceļošanas laikā, 30 gājputnu sugas pavada Islandē vai nu vasaru, vai ziemu, un atlikušās sugas uzturas salā šad tad. No pašmāju putniem visvairāk sastopami ir jūras putni, ūdens putni un bridējputni. Vispazīstamākais no Islandes plēsīgajiem putniem ir medību vanags, kurš agrāk tika uzskatīts par ļoti vērtīgu un to pārdeva uz dažādām vietām Eiropā, kā arī uz Vidējiem austrumiem. Patreiz tas pieder pie aizsargājamiem putniem. Arī milzīgais jūras ērglis ir kļuvis reti sastopams un tiek aizsargāts. Trešais islandiešu plēsīgais putns ir purva piekūns. Tundras baltirbe un pūkpīle ir ļoti izplatīti putni, un pūkpīles dūnas tiek vāktas apģērbu industrijai, arī tā tiek ar likumu aizsargāta.

Ir divu veidu pūču sugas, no kurām baltā pūce ir sākusi ligzdot Islandē tikai gadsimtu mijā, uzlabojoties klimatam. Bez tās uz salas šajā gadsimtā ir parādījušās arī 8 citas jaunas putnu sugas: dažādas kaiju sugas un nirpīles.

No zvirbuļveidīgajiem putniem Islandē ligzdo tikai 9 sugas, jo mežu resursu un kukaiņu ir maz. Krauklis un tādi putni kā sniedze, ķeģis un paceplītis labi jūtas Islandē visu cauru gadu. Vasarās var sastapt cielavas, meža strazdu un akmeņčakstīti. Pēc 1940. gada dažos apgabalos ir ligzdojis mājas strazds. Mājas čurkste, bezdelīga un pelēkais strazds šad tad ir mēģinājuši ligzdot Islandē, taču nekad nav palikuši pastāvīgi. Visbiežāk sastopamie bridējputni ir dzeltenais tārtiņš un kuitala.

Islande un Ziemeļislandes Mīvatna ezera apkārtne ir Eiropas galvenais ūdens- un jūras putnu ligzdošanas apgabals. Piem., visas Islandē sastopamās pīļu sugas ligzdo tieši tur.

Islandes piekrastes stāvās klinšu sienas ir viena no iemīļotākajām jūras putnu dzīves vietām. Tur var sastapt pievilcīgo ziemeļu plakanknābi ar raibo knābi. Cilvēki jau no senām dienām pārtikā ir lietojuši jūras putnus un to olas.

Kukaiņi
Islandē pavisam ir reģistrētas 800 kukaiņu sugas. Tāpat kā citās arktiskās zemēs, lielāko grupu veido mušas, odi un knišļi. Sastopamas ir arī vaboles un lapsenes, kā arī tām radniecīgie kukaiņi. No tauriņiem Islandē dzīvo tikai nakts tauriņš un kode. Dažreiz var gadīties, ka tauriņveidīgās sugas lielos baros ienāk Islandē, taču tie nepārcieš ziemu. Rāpuļveidīgie un varžu sugas Islandē nedzīvo.

Zivis. Iekšzemes ūdeņi
Islandes upēs ir sastopams lasis. Palija un forele labi jūtas ezeros un strautos. Divas citas zivju sugas ir zutis un lielais stagars. Neviena no šīm zivīm nav iekšzemju ūdeņu zivs, tās ir jūras zivis, kas ir piemērojušās pie saldūdens apstākļiem.

Jūra
Bagātīgais planktons Islandes ūdeņos rada labvēlīgus apstākļus jūras dzīvajai radībai. Ir konstatētas ap 150 sāļūdens zivju sugas, no kurām 66 pastāvīgi uzturas Islandes apkārtnē. Svarīgākās dziļūdens zivis, kas veido zivjrūpniecības pamatu, ir menca un pikša. No virszemju ūdeņu zivīm viena no svarīgākajām ir siļķe. Vēži, omāri, moluski ir svarīgākie vēžveidīgie un moluskveidīgie.

   
Copyright © islande.lv 2008
Izstrādātājs: Interaktīvo Tehnoloģiju Grupa