Esat sveicināti Islandes Ģenerālkonsulāta mājas lapā!
Šeit Jūs atradīsiet bagātīgu informāciju par Islandi un Islandes dabu, tās vēsturi un cilvēkiem, kultūru, ceļojumu un atpūtas iespējām, Islandes ekonomiku, kā arī attēlu galeriju un saites uz citām ar Islandi saistītām mājas lapām.
Lai sāktu Jūsu ceļojumu, lūdzu, izvēlieties kādu no augstāk dotajām sadaļām.
 
Ekonomika

ISLANDES EKONOMIKAS VĒSTURISKAIS ASPEKTS

Krasta zvejniecība Viduslaikos bija savā uzplaukumā un 14. gadsimntā vēl efektīvākais jūras transports deva iespēju žāvetām zivīm kļūt par Islandes vissvarīgāko eksporta preci, papildus pašaustajam audumam. Zvejniecība ieguva ekonomisku nozīmīgumu, īpaši 15. gadsimtā, kad tirdzniecības apjomu vairs neierobežoja nepiemērots transports. Zvejniecības apstākļi Islandē bija smagi, bet tehnika primitīva.

Ilgu laiku lauksaimniecību vairāk varēja saukt par panīkušu nekā progresējošu. Klimata pasliktināšanās sākās 12. gadsimtā, savu vissliktāko punktu sansiedzot 17. un 19. gadsimtos, šis periods pazīstams kā "Mazais ledus laikmets", kad aukstās okeāna straumes bieži uz Islandes krastiem atnesa jūras ledu, un tas izraisīja zemes temperatūras pazemināšanos, kā rezultātā tika bojāta veģitācija un bija jūtams bads. Dabiskais veģetācijas pārklājums tika bojāts daudzās vietās un samazinājās ierobežotā kultivācija. Fermeri uz to atbildēja ar vēl lielāku koncentrēšanos aitaudzēšanā, kas bija vispiemērotākā esošajos apstākļos un ražas produkcijā, ko varēja eksportēt: vilna, kā arī nieru tauki un gaļa, kas kļuva par eksporta precēm no rajoniem, kur nebija zvejniecības. Vilnas izmantošana radikāli mainījās Viduslaiku beigās, kad Islandē ienāca adīšana. Adījumi aizstāja pašaustos audumus kā eksporta prece un arī ietekmēja ģērbšanās tradīcijas, īpaši ikdienas dzīvē.

Ievērojami īsāks vidējais augums ir skaidrākais rādītājs sliktajiem dzīves apstākļiem, salīdzinājumā ar Vikingu laikmetu.

Pirmā tautas skaitīšana 1703. gadā rāda, ka, rupji rēķinot, iedzīvotāju skaits ir 50,000. Viduslaiku iedzīvotāju skaits noteiktos laika posmos varēja būt lielāks, bet nokrita arī daudz zemākos līmeņos vismaz divu mēra epidēmiju laikā, kas izpostīja valsti 15. gadsimta sākumā un beigās; vēlāk, 18. gadsimtā trīs reizes krasi samazinājās iedzīvotāju skaits epidēmiju (baku) un bada rezultātā.

Gandrīz katra ģimene dzīvoja fermās vai piemājas zemes gabalos. Tas atspoguļo rezolūtas politikas veiksmīgumu, ko islandiešu augstākā klase atbalsta vairāk kā dāņu vara, kas aizkavēja zvejnieku ciematu veidošanos un zvejnieku kā neatkarīgu iedzīvotāju attīstību.

Linki informācijai par Islandes Ekonomiku:
Fish Industry Net: http://www.arctic.is/fin
Trade Council of Iceland: http://www.icetrade.is/
Invest in Iceland Bureau: http://www.invest.is/
Exchange Rate Table: http://www.centrum.is/gengi/gengi.cgi?si-vid

   
Copyright © islande.lv 2008
Izstrādātājs: Interaktīvo Tehnoloģiju Grupa